29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Dzimšanas diena Kad maziņš sniegpulkstenīts balts
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tikai tad, ja pārāk grūti
Dienas smagums plecus māc
Priecājies, ja tevim sūta
mazus sveicieniņus kāds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaigznes.

Ko rūķītis dara,kad zēniem
Un meitenēm acis ciet?
Varbūt pats laižas snaudā lēni
Vai vientulīgs staigāt iet?

Nav laika, lai snaustu vai skumtu,
Viņš acu neaizver:
Viņš ar tauriņu tīklu uz jumta
Krītošas zvaigznes ķer. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Būt vēlreiz tur, kur senās dienās,
Un sapņot sapni brīnišķo,
Lai sirdī kvēlo mīlas liesmas
Un atkal sirdis savieno! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustās,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja Tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca mūs mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Divas lietas notiek maijā,
Tad kad ziedos bites aijā!
Ķegums ražo elektrību,
Divas sirdis mīlestību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Atceries to vakaru kad satiku Tevi!
Atceries to nakti kad glāstīju Tevi!
Atceries zvaigznes kas rādīja ceļu!
Lai šodien tās spīd mums atkal pa ceļam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pa rozēm tumši sarkanām
Lai iet Jums dzīves ceļš
Un sārtos rožu pumpuros
Lai Jums laime plaukst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.

Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ņem par labu nedaudz rindu,
kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr tavā vārda dienā,
atļauj tevi mīļi sveikt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu