29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas!
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rit,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Mazu, mazu laimīti, lielu nav ko vēlēt-
Lielā laime lieliski paslēpes prot spēlēt, -
Lieku reizi apstāsies, lieku-pakaļ dzīsies,
Mazā, mazā laimīte tev pa kājām pīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne vienmēr dzīvē varēsi
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs ... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir viena sirds, kas tevi mīl,
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kad galviņu uz spilventiņa liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam ko saka sirds.
Tici zvaigžņu debess tālē,
Kas virs debes spoži mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis bailīgs acis bola,
Laukā pazudušas olas.
Nav raudāt, kārpīties,
Jāskrien ātri lāpīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sisties pistie tas nav grēks
tas ir mīlestības spēks
bet tā bērnu dzemdēšana - īsta pežas bendēšana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Vakarā kad jūra šalko
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,
Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
Vairāk saprast, kā prātam ļauts,
Baltas kājas ik rītu aut!
/M.Zālīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu