29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Lieldienas Lai nākdama,kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet...
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O.Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad rīta saules stari spīd,
Tad zaķi olas dalīt steidz.
Un dzeltens cālis palīgos tam steidz,
Lieldienās brīnumus tie veic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es mīlēju reiz puisīti,
Kurš meta man ar puķīti-
Bet tagad viņu gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kad pumpuri mostas
Un raisās no prieka,
Divas dvēseles tiekas
Tai laimīgā vietā,
Kur strauti čalo
Un putni dzied
Tām divatā turpmāk
Būs nolikts iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi-
sausa visa vasariņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dzīve tevi vada
Un veca kaza bada
Jo vecas kazas badījums
Ir dzīvē laimīgs gadījums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es mīlu tāpēc ,ka starp mums ir aiza,
Kur visi sadzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkās
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi tu mans.
Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts,
Un, ka starp mūsu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Būsim šai pašā vietā,
Virs galvas būs tas pats jumts.
Mēs piesiesim mūžibas govi,
Lai ganās tepat, starp mums.
/M. Zālīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu