29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Smieklīgie pantiņi Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegi, sniga putināja
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tā kā ceļa stabiņi baltie, bez mitas
Mūsu dienu jūdzes un minūtes steidz.
Kā tu vari domāt, ka dodos pie cita,
Ja pie tevis es neesmu ne reiz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ko Laimiņa vēlēt gribi
Gadiņam aizejot?
Mazu rūpi, izturību
Jaunajā gadiņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība - liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rūpes un raizes lai paliek pagātnē,
Cerību stariņš lai uzspīd nākotnē.
Svecīšu liesmiņas eglītes zaros
Prieku un ticību nākotnei atdos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tālu tālu saule lec
Tālu tālu tu un es
Lai gan tālu tu un es
Tomēr mīlu tevi es! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Neesmu dzejnieks bet teikšu kā dzējā
Tu vienreiz pisies pa tām trepēm lejā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu