29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Kāzas un kāzu jubilejas To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot,
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tos skaistos sapņus,
kas klusi sirdī mīt,
Tos krietnos darbus,
kas ceļā būs jau rīt,
Lai Jaunais gads
jums palīdz piepildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) zvaniņš skan zvaniņš skan
teroristi brauc
paceļ kāju apmīž māju
visi bērni kauc sauc JĒ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mans mazais puisītis.
Divas actiņas, kas spoži mirdz,
Mīļas lūpiņas, kas noskūpsta uz nakti,
Divas rociņas, kas cieši mani apskauj -
Tas mans mazais puisītis.
Neviens to neaptvers nekad,
Ko tava atnākšana nozīmēja man,
No debesīm tu nācis,
Un tāpēc mīlu tevi es.
Tu nozīmē man visu.
Tu ierāpies man klēpī.
Un man tu vienmēr paliksi -
Mans mazais puisītis.

(Roberts Volgemuts) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kad es biju maziņš skauts
Gaidīju no dzīves daudz
Mežā gāju patrulēt
Sēnes ēst un onanēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien atkal ir tā diena,
Kad Tev jāiet ir pēc viena.
Un, ja Tev nav skopa sirds,
Paskaties, kas plauktos mirdz!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība...
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šajā naktī atver durvis,
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi,
Visiem prieku saujām ber. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu