29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Kad vakarā pie loga pieej
Un redzi zvaigznīti krītam,
Tad nebīsties bet vēlies sev kaut ko,
Ka kādreiz vēlējos un satiku es tevi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Neviena mākoņa.
Pa zilu debess pļavu,
Tik saule riet
Un zeltu riekšām sēj.
Varbūt, ka izmainīsies
Šodien dzīve tava,
Tik jānotic,
Ka tu to tomēr spēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku,laimi,ziedus,
Bet skumjas,vilšanos Tev nepazīt nekad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Rūķīts iekrīt akā
Tur kur vardes kakā,
Liela varde bubina
Rūķīts dirsu rubina. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda,
Egle saka ej tu *****,
Man no tevis skujas birst.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev vienmēr Laime smaida
un aiz stūra čaļi gaida! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir grūti atrast ziedu,
Kas mūžam nenovīst,
Vēl grūtāk atrast draugu,
Kas mūžam uzticīgs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur stāv kalniņā līgo,līgo
Alus krūze rociņā,līgo.
Jānīts meklē līgaviņu,līgo,līgo
Vai tik nav papardēs ,līgo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dūc sniega bites sirmā ozolā
Un sarmas spīguļi gar logu rūtīm palo,
Tik paskaties: pār taviem sapņiem, darbiem
Dievs dāsni debess svecēm mirdzēt liek,
Lai tici tu, ka jaunā gada takās
Tev spēks un cerība, un mīlestība būs.
/V.Mežnora/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.

Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!

Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!

Mārtiņš Muhins. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs pa lauku brien,
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un mums par abiem būs
Viens kauss, viens mūžs,
Viens rīts, viens vakars
Un viens maizes klaips! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Lai tev laime
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Krievu tanki brauc
Lodi pierē tikai tev
Visi bērni ņirdz Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu