29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jauna gadā laimi gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Līksmai dienai - putnu dziesmu,
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas,
Un tava mīļā, mazā sirds
Ir pilna maiguma un dzejas.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un saldi smaržo orhidejas,
Un balti krizantēmas mirdz.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un staro tava mazā sirds... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Sakrāj dzidras ūdens lāses
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzeltenais mēnestiņš
Ripo pa gaisu
Zaļajās eglēs meklē
Dāvanu maisu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

***

Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai pie tavas pieres egle
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.

Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.

Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.

/K.Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.

(K. Skujenieks) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu