29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ņem tasīti saules gaismas
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ap sirdi man tā žēlīgi,
Un dzert man gribas zvērīgi,
Būtu labi, ja tu prastu,
Šņabi atsūtīt pa pastu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu to, ka grib tā gūt.
Šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Trīs sīkas asins lāses,
Trīs no pašas sirds
Trīs sīki, mīļi vārdi
Tevi mīlu es... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Rudens nāk,
Lapas birst,
Krūmi ir,
Bet nav kur dirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien tev tas lielais gods
Ir no taviem senčiem dots.
Un nav no svara kā tu jūties
Tev jāprotas ir uzstāties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev.
Draugu sveikts un apčabots -
Lai tev vārdam šodien GODS! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīlai zelta kokle rokā.
Mīlai saules pilna sirds.
Turot viņu ciešā lokā,
Lai tā jūsu dzīvē mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Laiks paiet nemanāmi,
Mīlestība tam visam pāri,
Cerot, gaidot viņu vēl
Sirds tev tikai velti kvēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Silti vārdi no siltas sirds
šovakar lai sasilda tevi;
Svētku vakars, gaidīts ilgs
Lai iedvesmo ar smaidu tevi

Sapņi lai par īstenību kļūst
Vakarā, kas ar mīlestību pildīts
Svētku aura lai tevī plūst
Sirdī ik stūris lai tiek sildīts

Piparkūku smarža saldā
Piepilda lai mājas mīļās;
Svētku mielasts, kas celts galdā,
Baudā notiesāts lai tiek...

Kaut ar sniega sega baltā
Top plānāka gadu no gada;
Tomēr lai top Tev balti
Svētki, kas šis rindas rada.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu tiec
Tiem, kas tavās acīs prieku redz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Dzimšansdienā tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu