29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz laimes Tev dzimšanas dienā
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi sveikt
Un vēl mīļus vārdus teikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš,
Viens vienīgs draugs,
Tik mīļš un dārgs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvam četri vaigi
Divi cieti ,divi maigi.
Diviem vaigiem sārtums iekšā,
Diviem vaigiem bikses priekša. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.

/A. Čaks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimšans dienā vēlu Tev
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai balts un pūkains pasauli klāj sniegs,
Lai sirdī zaigo Ziemassvētku prieks,
Lai Jaunā gadā laimes brīžu daudz,
Un sapnīši uz īstenību trauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es tev vēlu medu ēst
ābolu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu