29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vēlējumi Lai dzīve tevi pilda
Kā alus pudele,
Lai mīlestība silda,
Kā kāju tupele. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Es gribu,lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šī ir tava dieniņa
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi,
Un jaunus sapņus nes sev līdz.
Lai Jaunā gadā pietiek spēka,
Šos sapņus piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rakstam Tev kā eposā
Gluži tā kā kosmosā
Apsveicam nu Tevi abas
Jo mēs draudzenītes Tavas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Sniegi snigi,putināja,
Zaķim olas kutināja.
Viena zila,otra raiba
Ilgi sniegā paliek svaiga,
Cieniet olas tā ka nākas,
Jo no tām tak dzīve sākās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Visiem patīk šūpties,
Lieldienām gatavoties.
Visi taisa apsveikumus,
Pārsteigs savus vecākus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Mēs vēlam tev, lai tavām dienām
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu