29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Katrai dienai Ja ir grūti vajag spēt
Peļķē sēžot gavilēt!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Par draugu nesauc kuru katru,
Ar šo vārdu nesvaidies,
Jo katram DRAUGS ir tikai viens,
Kurš sapratīs un palīdzēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne vienmēr dzīvē varēsi
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziema zili balta
Laiks kā ledus salst.
Ei uz skolu skaties
Vai nav deguns balts...

Paberzē ar plaukstu
Pieliec soli draugs.
Un vairs nav par aukstu
Laiciņš tīri jauks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā
Lai staro patiess prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Hitlers teica Staļinam:
Davai sūdus sataisam,
Maukās bijām laiks tāds garš
Šomēnes nav bijis karš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sadodiet rokas - ne vienreiz, ne mirklim -
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es iesviedu baltābolu,
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Trīs sīkas asins lāses,
Trīs no pašas sirds
Trīs sīki, mīļi vārdi
Tevi mīlu es... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Es gribu,lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsvēžos,
Un sabiedrībā jūtos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu