29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Zelta laikus gaidīt velti,
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.

/M. Kaudzīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Kad vēji skaļi sāk ārā pūst
Un mīlas upe projām plūst
Tad zinu tikai to ka tu
Mani aizmirst nespētu.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena māmiņa mīļā
tu esi kā saule
tava mīlestība sasilda mani
saule vai silts kažociņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars par gadu miju stāsta
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk

Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Darbā krokodila spēku,
Mīlestībā mazāk grēku,
Mājās mieru turi tīru,
Un par niekiem necel brēku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Citrons uz galda,
Glāzītē rums.
Un Jaunajā gadā,
Sveiciens no mums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu