29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.

/A. Skujiņa/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien atkal gads tev galā,
Ilgu un cerību tev vēl ir daudz,
Vēlu nepalikt ceļa malā,
Vēlu laimi tev ļoti daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rozes Tavā ceļā krīt,
Jo skaistāka Tu kļusi rīt,
Bet šodien Tava dzimumdiena,
Tāpēc nesvini to viena :) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda...
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties... Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nenāk miedziņš,
Nekrīt sniedziņš.
Apkārt tumsa
Visus baida! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai ir pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz drēbēm nav ne pleķa,
Lai ir naudas pilna zeķe,
Smuks zaķītis zem deķa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu