29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt tev-
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam piederēju
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

(Paulīne Bārda) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti
Jānim knišļi uzbrukuši
Visu seksu izjaukuši! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie foršie čaļi smaida.
Bet, ja nedarīs kā liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Aizzied ziedi un virpuļo sniegi.
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns.
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ja mīli,tad mīli vienu
Bet pārējos līmē gar sienu
Ja mīlēsi simtu vienu
Tad nedabūsi ne vienu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Bļaudams zaķis mežā lēca
un no sāpēm skaļi brēca,
vilks tam olas nokrāsoja
un pie sētas pienagloja!
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir Sūtīt apsveikuma e-kartiņu