29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Kāzas un kāzu jubilejas Balta, balta atnāk mīlestība,
Saudzējama,lolojama nāk.
Visiem tādas mīlestības gribas,
Tik ne katrs nosargāt to māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku jūtas,
Neizteicamās,
Pildiet visas sirdis,
Pilīs būdiņās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev vienmēr Laime smaida
un aiz stūra čaļi gaida! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas acis skumju pilnas
Raugās tālā nākotnē
Tikai vilšanās un bēdas
Ir aiz manis pagātnē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”

/Valdis Keris/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ābolu laiks atnāca apaļš.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālu svešumā,
Tad no skolas un no manis
Būs tev laba atmiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lai tev jauki, labi klājas
Katru dzīves brītiņu,
Un lai sirdī saglabājas
Tev no manis atmiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kā varavīksni sevi veido,
No vienas krāsas otrā ej.
Un nesavtīgi tūkstoš veidos
Ir mirkli rādies pasaulei. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu