29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.

Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis / Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve lai iet vienos smieklos,
Biksiņās un gumijniekos.
Buču Tev no sirds es sūtu,
Lai ik dienu prieks vien būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Dzimšansdienā tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Klāt Līgo svētki,
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu