29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vēlējumi Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība - liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mēs šodien tevi sveiksim,
Daudz mīļu vārdu teiksim,
Tev sniegsim rozes sārtas ,
Un bučosim pēc kārtas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai NE jau vienmēr ar gadiem viss aiziet,
Ne jau vienmēr ar gadiem viss zūd.
Katra diena nes mirklīti laimes,
Un ik mirkli kļūst bagātāks mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir sāpes, ko nevar dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu…
Nostājas blakus Tev draugi un klusē
Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir daudz pie debesīm zvaigžņu,
Un katra savādāk mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu,
Un katram savādāka sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Rīts kad nebēdnīgs un jauks,
Šodien kādam viesi brauks!
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varaviksni! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu