29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Bērniņa piedzimšana Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No olas piedzimst cālīts,
no mīlestības pārīts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas acis skumju pilnas
Raugās tālā nākotnē
Tikai vilšanās un bēdas
Ir aiz manis pagātnē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Smejies Tu, vai raudi
Mēs vienalga būsim draugi
Man maziņš cincītis
Tev smuks riņķītis Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimenīti viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Tas ir mans pusvārda lūgums,
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ja tu redzi tumšā naktī
Divas mazas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs -
Mīļās, labās draudzenes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietiktu katru dienu,
Visam mūža gājumam Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja spārniem steidzas gadi,
Ikviens no viņiem tevi skar.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar,aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Un ne jau tam ka skaisti
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu