29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Skumjās Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kādu dziesmu dziedāsim?
Ziemassvētku vakara,
Pīrāgam nabagam,
Abi gali apdeguši! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draugi pārskrien pāri ielai, atnesot paplāti ar tikko ceptiem raušiem.
Draugi tevi aizved aplūkot jaunpiedzimušos kaķēnus.
Draugi izgriež no avīzēm tev nepieciešamos rakstus.
Draugi atstāj pie sliekšņa ābolu turzas.
Draugi notīra sniegu no piebraucamā ceļa arī tavā pusē.
Draugi pabaro tavu kaķi.
Katrs no draugiem ir pilnīgi neaizstājams.
/Džūdita C. Grānta/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir viena sirds, kas tevi mīl,
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Mans Jānitis negulēja
Bez darbiņa Jāņa nakti:
Tas taisīja cilvēciņu
Dzelteniemi matiņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja tev dzīvē klājas grūti,
tad pie velna visus sūti,
paņem glāzi,
iedzer šņabi,
gan jau atkal viss būs labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai tev laime,
Lai tev prieks,
lai tev skolā 10-nieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Lai tev laime
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Priekam uzsmaidīt,
Bēdai pretsparu dot,
Laimei pretī iet,
Nedienai durvis ciet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tev vienmēr labi klājas
Un, pa trepēm neslīd kājas!
Un, ja tomēr paslīdēs,
Gan jau džekiņš pieturēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu