29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi veselību,
Visu draugu uzmanību,
Lai tu tortē ieveltos
Un ar krēmu aizrītos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietiktu katru dienu,
Visam mūža gājumam Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Egles zaros sveces laistās
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kad maziņi mēs bijām
Mēs kukainīšus rijām
Bet tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tīģer gads jau atnācis,
Bet nekas nav sanācis;
Ne man miljons, ne man triljons,
Ko es mīļi palūdzos…
Ko tu raud par niekiem šādiem,
Paskat kā ir citiem tādiem!
Ne mājokļa, ne naudas nava,
Vismaz veselība laba! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Āfrikā zem banānkoka,
Pogijs sēž sev pimpi moka,
Pimpis saka nē, nē, nē!
Pogijs tikai mastorbē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vienu mīlēt
tas ir nieks,
Piecus, sešus
Sirdij prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šī diena lai tev skaistāka par visām,
Ši diena tikai vienreiz gadā aust.
Lai prieka pietiek katras dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dzīvi dzīvo,
Vienos prekos,
Trusikos un gumijniekos Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mans mazais puisītis.
Divas actiņas, kas spoži mirdz,
Mīļas lūpiņas, kas noskūpsta uz nakti,
Divas rociņas, kas cieši mani apskauj -
Tas mans mazais puisītis.
Neviens to neaptvers nekad,
Ko tava atnākšana nozīmēja man,
No debesīm tu nācis,
Un tāpēc mīlu tevi es.
Tu nozīmē man visu.
Tu ierāpies man klēpī.
Un man tu vienmēr paliksi -
Mans mazais puisītis.

(Roberts Volgemuts) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu