29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Katrai dienai Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka Tu esi šai pasaulē... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Cik pie debesīm zvaigznes,
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sen Jāniti gaidijām,
Šita pate Jāņu diena;
Ganiem piens, ganiem siers,
Govīm bērzu vainadziņi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Pisties tas nav grēks,
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz savu svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena savos gados tu vari atļauties-
iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es pazinu to sētiņu,
Kur gaidīja Jāņa bērnus:
Tā sētiņa izpušķota
Ar zaļiem ozoliem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu