29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai NE jau vienmēr ar gadiem viss aiziet,
Ne jau vienmēr ar gadiem viss zūd.
Katra diena nes mirklīti laimes,
Un ik mirkli kļūst bagātāks mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Mans Jānitis negulēja
Bez darbiņa Jāņa nakti:
Tas taisīja cilvēciņu
Dzelteniemi matiņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varaviksni! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rit,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un mums par abiem būs
Viens kauss, viens mūžs,
Viens rīts, viens vakars
Un viens maizes klaips! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena māmiņa mīļā
tu esi kā saule
tava mīlestība sasilda mani
saule vai silts kažociņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dzīvo dzīvi sirmiem matiem
Brauc ar tamborētiem ratiem :) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dienas kā bagātas vārpas krājas,
Lai sirdī silti un labi klājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tavas dienas nākamās
Ar jauniem sapņiem nāk,
Ar nebijušām takām, ceļiem,
Kas rītos tev vēl jāuzsāk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Krievu tanki brauc
Lodi pierē tikai tev
Visi bērni ņirdz Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nebēdz no sāpēm,
Bet cīnies ar tām,
Tad dzīve būs bagāta
Ar uzvarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu