29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Kāzas un kāzu jubilejas Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko lai mamiņai es veltu ?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ko Laimiņa vēlēt gribi
Gadiņam aizejot?
Mazu rūpi, izturību
Jaunajā gadiņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ja dzīvē grūti tev klājas,
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Pulkstens sitis dzivpadsmit,
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Sirds bagātība dāvājoša,
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas,
Un tava mīļā, mazā sirds
Ir pilna maiguma un dzejas.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un saldi smaržo orhidejas,
Un balti krizantēmas mirdz.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un staro tava mazā sirds... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu