29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kaut dienas tagad nes salnu,
Kaut daudz kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalna,
Kur kādreiz tu vēlējies būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šim vakaram- spožākās zvaigznes,
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piespiest pie rūtim lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.
Atspīd Vistumšākais kakts.
Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-
Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un tā pulkstentiņš šķind...
Ledus izkusis karstajā dvašā,
Sirds vēl kā neticotmin,
Kas gan tā veļas,
Un dzirksteles šķeļas,
Un pakavi sniegu jauc...

/Olga Lisovska/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dūc sniega bites sirmā ozolā
Un sarmas spīguļi gar logu rūtīm palo,
Tik paskaties: pār taviem sapņiem, darbiem
Dievs dāsni debess svecēm mirdzēt liek,
Lai tici tu, ka jaunā gada takās
Tev spēks un cerība, un mīlestība būs.
/V.Mežnora/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Lielā dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt-
Dzīvo dzīvi zili,zaļi
Kamēr biksēm noplīst gali! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kur gan tie gadi skrien?
Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet,
Apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ,
Dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni,
Ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet,
Vēlam Tev laimi un prieku vien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Viegla tec celiņā,
Čakla ej darbiņā,
Tad iedos laimes māte
Pašas laimes atslēdziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Būt vēlreiz tur, kur senās dienās,
Un sapņot sapni brīnišķo,
Lai sirdī kvēlo mīlas liesmas
Un atkal sirdis savieno! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Silti vārdi no siltas sirds
šovakar lai sasilda tevi;
Svētku vakars, gaidīts ilgs
Lai iedvesmo ar smaidu tevi

Sapņi lai par īstenību kļūst
Vakarā, kas ar mīlestību pildīts
Svētku aura lai tevī plūst
Sirdī ik stūris lai tiek sildīts

Piparkūku smarža saldā
Piepilda lai mājas mīļās;
Svētku mielasts, kas celts galdā,
Baudā notiesāts lai tiek...

Kaut ar sniega sega baltā
Top plānāka gadu no gada;
Tomēr lai top Tev balti
Svētki, kas šis rindas rada.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Mūsu sala vecītim
deguns deg kā svecīte
Taču sērkociņa vietā
Aizdega to spirta lietus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu