29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sidrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi,
Sidrabiņu vizināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

(Paulīne Bārda) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mazs pumpurs dzīves dārzā plaukst
Un izplaukst mazā sārti baltā ziedā,
Mums visiem gribas zināt, kāds viņš augs,
Būs vēja zieds,vai briedīs augļu briedā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Skaties: ar pateicību — atpakaļ,
ar drosmi — uz priekšu,
ar mīlestību — sev apkārt,
ar ticību — uz augšu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kurmīts rakdams aliņu,
Uzrok ūdens vadiņu.
Ar visām savām šķipelēm
Aizgāja pa pipelēm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
Vērš nedienu zeltainā drīksnā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Atceries to vakaru kad satiku Tevi!
Atceries to nakti kad glāstīju Tevi!
Atceries zvaigznes kas rādīja ceļu!
Lai šodien tās spīd mums atkal pa ceļam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nevajag mums strīdēties,
vajag vairāk mīlēties.
Nevajag to darīt tā,
Vajag palikt divatā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš - dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Pasaki čalīt, kāpēc tas tā
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu