29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Izlaidums Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ņem tasīti saules gaismas
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Sieviete - dieviete
Vīrietis - velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kad galviņu spilvenā liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Nu Tev brienot sapņu taku,
Es arlabunakti saku!
Siltu gulēšanu,jauku sapņošanu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.



Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.

/Jeronīms Stulpāns/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Jānis atlūzis pie pirts-
Salauzta ir viņa sirds.
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.

(K. Skujenieks) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tik nevajag veltīgi domāt
Par to, kas varēja būt...
Sirds pilna gāju steigas -
Kas sasniegts, šķiet mazs.
Ir allaž sākums, ne beigas:
Ejot atvirzās robežas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Vai atceries to dienu,
Kad tikāmies?
Kopš tās dienas
Garš ceļš ir iets -
Caur elli un debesīm,
Caur asarām un priekiem
Līdz par īstiem draugiem
Mēs kļuvām... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu