29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Sēdi uz saules maliņas,
Savāc prieka skariņas,
Lai tev sirdī saule aust,
Visa dzīve priekā plaukst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Sirds bagātība dāvājoša,
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziema zili balta
Laiks kā ledus salst.
Ei uz skolu skaties
Vai nav deguns balts...

Paberzē ar plaukstu
Pieliec soli draugs.
Un vairs nav par aukstu
Laiciņš tīri jauks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts - lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas!
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Satumst debesis - vējaina egle...
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
"Klusa nakts... svēta nakts..." Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.

Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kā putnēns mazs
Pa kailiem zariem lēkā
Tā dzīves ceļš
Mūs nezināmā nes Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu