29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Katrai dienai Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.

Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...

Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...

/J. Osmanis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Trīs ziedus es tev sūtu,
Jo trijos ziedos pateiksts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj-
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es vēlos Tev dāvināt rozes-
Tik baltas kā decembrī sniegs.
Es redzu - Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks.
Es vēlos Tev dāvināt sapni,
Par to, ka Tu esi arvien
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds,
Tik baltas kā dvēsele Tava
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
Par to, ka Tu biji man tā,
Kas ziedoša sniedza man roku
Sev neprasot pretī nekā.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds -
Tik baltas kā dvēsele Tava,
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes -
Tik baltas kā decembrī sniegs,
Es redzu – Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Lai kā pavasara putnu čalas
Tavi dzidrie smiekli skan;
Un lai acis priekiem neredz malas
Jo Tu spožākā no saulēm esi man! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šim vakaram- spožākās zvaigznes,
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šajā naktī atver durvis,
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi,
Visiem prieku saujām ber. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top,
Un galvenais notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu top! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es pazinu to sētiņu,
Kur gaidīja Jāņa bērnus:
Tā sētiņa izpušķota
Ar zaļiem ozoliem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu