29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Jaunais gads nu nav aiz kalniem
Drīz būs jasagaida tas
Svece rokā, liesma sirdī
Mīļo dienu gaidi Tu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālu svešumā,
Tad no skolas un no manis
Būs tev laba atmiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ne mušiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuliņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Divas lietas notiek maijā,
Tad kad ziedos bites aijā!
Ķegums ražo elektrību,
Divas sirdis mīlestību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt;
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime - gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu steidzies
Apskaut mani lietū,
Kamēr vēl vasara,
Kamēr vēl bites spieto...
Tu paver vaļā
Savu jūtu slūžas...
Nesteidzies...
Mēs būsim kopā
Mūžos!

R.Andersone Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ķegums ražo elektrību
Divas sirdis mīlestību
Mīlestība ir kā laka
Kamēr karsta līp kā traka Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu