29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Lieldienas Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai visi mazi putniņi,
kas koka zaros čivina,
No rīta tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es rakstīju smiltīs
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati tos
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs to redz
un pāri jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
sudrabiņu risināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars par gadu miju stāsta
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Rūķīts iekrīt akā
Tur kur vardes kakā,
Liela varde bubina
Rūķīts dirsu rubina. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve ir laimes spēle,
Ņem no tās visu, ko tā sniedz,
Ņem uz brīdi, zinādama,
Ka pasaulē nav nekā mūžīga. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.

Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.

Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.

/Dz. Rinkule—Zemzare/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim gara bārda
Neteikšu vairs ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man vienu mandiņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Taču man nav bail no šīs tikšanās dienas,
Ceļš pie tevis bija man grumbains un grūts..
Kāpēc man tev jāteic, ka nebij neviena, -
Jā, es zinu acis, kas mīlē un lūdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu