29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vēlējumi Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu tevi vārdadienā.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Uz pudeli, kam stiprāks grāds,
tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
un jautri nosvini šo dienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sauli palūgt padebesim melnam,
Baltu puķi uzsviest debesīs,
Mazo pirkstu neatdot vis velnam,
Cerēt – vējš Tev prieku atnesīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dzīve tevi vada
Un veca kaza bada
Jo vecas kazas badījums
Ir dzīvē laimīgs gadījums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tai laimei tici, ko tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā rasa lāsi
Ik rītu no jauna rast,
Prieku ikdienas ritmā
Nosargāt prast! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Šī varbūt skaistākā no dienām
Kas mūžā bijušas un būs.
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nebēdz no sāpēm,
Bet cīnies ar tām,
Tad dzīve būs bagāta
Ar uzvarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu