29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Atceries to vakaru kad satiku Tevi!
Atceries to nakti kad glāstīju Tevi!
Atceries zvaigznes kas rādīja ceļu!
Lai šodien tās spīd mums atkal pa ceļam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadus neaizputina sniegi,
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.

Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.

Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ko lai tevim dodu, ko lai dāvinu ?
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Drusciņ naudas,
Drusciņ baudas,
Visas iesnas nost un šķaudas,
Spēku, veselību smelties
Un uz priekšu dzīvē velties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Pulkstens sitis dzivpadsmit,
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.

Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...

Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...

/J. Osmanis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es rakstīju smiltīs
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati tos
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs to redz
un pāri jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Rasas skaidra pērle
Saulei lecot mirdz.
Tāda, lai tev vienmēr
Būtu skaidra sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko darāt, lai Jums sokas
Un lai nepagurtu rokas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas

šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīlestībai nav laika mēra.
Tā dīgst un zied
un nogatavojas vienlaicīgi-
vienā skaistā stundā.
/Teodors Korners/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
tavas lūpas kā piparkūkas,
tava dirsa kā tortes virsa Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu