29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Katrai dienai Ja tev dzīvē klājas grūti,
tad pie velna visus sūti,
paņem glāzi,
iedzer šņabi,
gan jau atkal viss būs labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tev ir tāds spēks, lai Tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ne sniegputeņi,nedz ar' aukstie vēji,
Lai nespēj tavu smaidu sejā dzēst.
Jo visam, kam tu prieku sirdī sēji,
Pat leduspuķei, ziedos uzziedēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Sirds bagātība dāvājoša,
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...

Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.

Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?

Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ir katrs taisīts savā dienā
Cits palagos, cits svaigā sienā
Bet katram ir savs vārdiņš dots
Tas jāapsveic lai ir tam gods! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, pielietā sveču gaismu,
Es rakstu tev vēstuli, skaistu un maigu,
Tajā stāstīts par jūtām, kas manī mīt,
Tā var tev, kas nepateikts, pasacīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Drošiem soļiem dzīvē ej.
Un par visu tikai smej,
Bet zini - vēro labi,
Kur robežas un stabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kas bijis, tas jau aizgājis,
Ne velti gadiņš jau pagājis.
Bet ko lai dara tālāk?
Tas tev pašam jāizlemj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jauna gadā laimi gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No olas piedzimst cālīts,
no mīlestības pārīts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tādam padomu lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es gribu dāvāt Tev rītu --
Baltu kā pīpenes ziedu --
Ar pļavas sudrabu smilgas skarā
Un rasas dimantiem dzeguzes zvanā.
Es gribu dāvāt Tev dienu --
Zeltainu kā pīpenes ziedu --
Ar dzintara medainām lāsēm
Bites skrējienā ašā.
Ar pērļu mirdzumu skropstās
Lai izsmaržo naktsvijole --
Kā noslēpums un kā brīnums
Par visu, kam jānotiek Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu