29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Smieklīgie pantiņi Dievs teica: Dzeriet tajā dienā!
Bet nepateica tieši kurā dienā.
Tad iedzersim katru dienu,
lai nepalaistu garām Īsto dienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārds tiek dots, kad dzīvi sākam
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Spožu saules kamoliņu,
Sūtām Tev ar sveicieniņu -
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Krīt pārslas,kavēdamās logā...
Ir atkal Ziemassvētku laiks
Un brīnums,sajūtos kā senāk,
Es sajūtos kā bērnībā...

Balts galdauts,svaigas maizes garša,
Balts miers aiz mana loga zied.
Un miers,kāds sirdī tikai bērnam,
Miers bērna sirdī klusi dzied... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēl kādu dziesmu spējam
Padziedāt kopā ar vējiem,
Kopā ar lietu un sniegiem,
Par neko lielu, par niekiem,
Reizēm ar smaidu dziedam,
Reizēm caur asarām - ziedam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ko Laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānišam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānits savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ballējam, neguļam,
Lai dzīve skaistāka.
Ballējam, neguļam,
Lai domas skaidrākas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Es tev dodu vienu blusu,
Ko tev turēt kabatā,
Ja tu mani aizmirsīsi,
Lai tā iekož dibenā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads nes īstu laimi
Un jaunus sapņus īstenībā vērš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris jauna diena sākusies
uz skola maziem jāsāk iet
ar somu sakārtotu
un ar buču uz vaiga Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lieliska dzīve ir tad, kad tu daudz smaidi,
Sapņo lielus sapņus,
Smejies no sirds
Un saproti, cik laimīgs esi ar to, kas tev ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ticam Saulgriežu sniegam,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ļauj gaismas straumei tecēt sirdij cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu