29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi mans miers,
Pasaule mums pie kājām.
Ar tevi kopā ik vietu,
Es saucu par mājām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jums palīdz visi velni,
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dzīvo dzīvi sirmiem matiem
Brauc ar tamborētiem ratiem :) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas!
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzeltenais mēnestiņš
Ripo pa gaisu
Zaļajās eglēs meklē
Dāvanu maisu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu jau to zini ka visādi iet
Nez, kur tās nelaimes rodas
Laboties gribas bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sniegpulkstenīte saka -
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka,laimes lai Tev gana -
sniegpulkstenītes apsveikt nāk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es vēlētos labus vārdus maizes klaipā iecept-
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Huligāns pie suņa astes
Piesien divas koka kastes
Suns nu rej un suns nu rājas
Nokož huligānam kājas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vienu mīlēt
tas ir nieks,
Piecus, sešus
Sirdij prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu