Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Valentīndiena / Mīlestība
Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Dzimšanas diena
Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Izlaidums
Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!!!
Vēji lapas, kad dzen
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!!!
Vārda diena
Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just,kad paguruši esam,
Kad Tevi atceras,kāds vārdā sauc!
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just,kad paguruši esam,
Kad Tevi atceras,kāds vārdā sauc!
Jaunais gads
Pa spožu mēness taku
Šurp atnāk Jaunais gads,
Tev droši sacīt varu,
Tas būs - kāds būsi pats!
Šurp atnāk Jaunais gads,
Tev droši sacīt varu,
Tas būs - kāds būsi pats!
Rupjie pantiņi (18+)
Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu!
Jāņi / Līgo svētki
Es iesviedu baltābolu,
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Skumjās
Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod!
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Katrai dienai
Kad liesma dziest, kad smiekli rimst,
Kad liekas, ka visa pasaule grimst.
Tu celies un ej, kaut apkārt tik tumšs,
Tu nebaidies ļauna, Tu nebaidies sāpju,
Jo tevī ir spēks, kas uzvar it visu...
Tu dāvā smaidu, kas palīdz ikvienam,
Pārvarēt sāpes, pārvarēt skumjas, pārvarēt sevi...
Tu esi tik stipra, kad pati to gribi,
Tu spēj mainīt to, ko nespēj neviens,
Tevī ir tas ko sauc par - gribasspēku...
Tevī ir tas, ko mēs visi mīlam,
Tu esi pelnījusi mīlestību, prieku un laimi.
Saņem šo visu, dodot mums pretī tik savu smaidu....
Kad liekas, ka visa pasaule grimst.
Tu celies un ej, kaut apkārt tik tumšs,
Tu nebaidies ļauna, Tu nebaidies sāpju,
Jo tevī ir spēks, kas uzvar it visu...
Tu dāvā smaidu, kas palīdz ikvienam,
Pārvarēt sāpes, pārvarēt skumjas, pārvarēt sevi...
Tu esi tik stipra, kad pati to gribi,
Tu spēj mainīt to, ko nespēj neviens,
Tevī ir tas ko sauc par - gribasspēku...
Tevī ir tas, ko mēs visi mīlam,
Tu esi pelnījusi mīlestību, prieku un laimi.
Saņem šo visu, dodot mums pretī tik savu smaidu....
Ziemassvētki
Kad tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.
Katrai dienai
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J.Poruks/
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J.Poruks/
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Jaunais gads
Tu, cilvēk, apstājies un pārdomā,
Paņem dziju un uzadi zeķes
No labo domu dzīpariem savai dvēselītei,
Ietērp savu sirdsapziņu mīkstā, pūkainā šallē,
Lai nenosalst ziemā,
Lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!
Paņem dziju un uzadi zeķes
No labo domu dzīpariem savai dvēselītei,
Ietērp savu sirdsapziņu mīkstā, pūkainā šallē,
Lai nenosalst ziemā,
Lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!
Dzimšanas diena
Vēl kādu dziesmu spējam
Padziedāt kopā ar vējiem,
Kopā ar lietu un sniegiem,
Par neko lielu, par niekiem,
Reizēm ar smaidu dziedam,
Reizēm caur asarām - ziedam.
Padziedāt kopā ar vējiem,
Kopā ar lietu un sniegiem,
Par neko lielu, par niekiem,
Reizēm ar smaidu dziedam,
Reizēm caur asarām - ziedam.
Ziemassvētki
Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā!
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā!
Katrai dienai
Zelta laikus gaidīt velti,
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.
/M. Kaudzīte/
Tie aiz mūžibas ir celti
Tukša tāda cerība!
Bet ik katru brīdi saprast
Dzīves zeltu rakt un atrast-
Tā ir īsta gudrība.
/M. Kaudzīte/
Valentīndiena / Mīlestība
Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!
Valentīndiena / Mīlestība
Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
neaicināts!
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
neaicināts!
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Valentīndiena / Mīlestība
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Ziemassvētki
Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.