Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Ziemassvētki
Kalns ir sapūsts baltiem sniegiem,
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Lieldienas
Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Ziemassvētki
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.
Bērniņa piedzimšana
Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Jāņi / Līgo svētki
Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Rupjie pantiņi (18+)
Ātrs kniebiens vairs nav modē,
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Lieldienas
Vecais zaķis acis bola,
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā!
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā!
Jāņi / Līgo svētki
Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.
Dzimšanas diena
Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Kāzas un kāzu jubilejas
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Lieldienas
Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Dzimšanas diena
Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij - tā vislabāk zinās,
Kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij - tā vislabāk zinās,
Kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Smieklīgie pantiņi
Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs
Kaitīgs arī alus!
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus.
Kaitīgs arī alus!
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus.
Ziemassvētki
Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Ziemassvētki
To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!
Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!
Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Smieklīgie pantiņi
Kaķīts mans, Kaķīts mans
Balts ar baltām ķepiņām
Galvas nav, acu nav
Tas ir sācis smirdēt jau
Balts ar baltām ķepiņām
Galvas nav, acu nav
Tas ir sācis smirdēt jau
Vārda diena
Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Vārda diena
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Lieldienas
Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Valsts svētki
Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!