Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Bērniņa piedzimšana
Man zīlīte pavēstīja-
Jauni radi piedzimuši.
Es būšieti apraudzīti-
Vai brālīši vai māsiņas.
Jauni radi piedzimuši.
Es būšieti apraudzīti-
Vai brālīši vai māsiņas.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Lieldienas
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Valentīndiena / Mīlestība
Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Katrai dienai
Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Skumjās
Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt.
tikai pārstāj līdzās būt.
Katrai dienai
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Vēlējumi
Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!
Valentīndiena / Mīlestība
Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
Vārda diena
Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Valsts svētki
Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
Jaunais gads
Mazliet saules un vēja,
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
Ziemassvētki
Lai ziemassvētkos prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!
Vēlējumi
Lai dienas kā bagātas vārpas krājas,
Lai sirdī silti un labi klājas!
Lai sirdī silti un labi klājas!
Jaunais gads
Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!
Vēlējumi
Aizsūti pasaulē gaišu domu
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
Vārda diena
Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Jāņi / Līgo svētki
Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Vēlējumi
Aiz kalniņa dzīvodama
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas
Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne)
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas
Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne)
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Katrai dienai
Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/
Ziemassvētki
Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk Tu ietu !
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk Tu ietu !
Ziemassvētki
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Bērniņa piedzimšana
Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.