Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Jaunais gads
Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.
Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.
Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.
Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.
Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!
Dzimšanas diena
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
Smieklīgie pantiņi
kas tur kliedza, kas tur brēca
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā.
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā.
Jaunais gads
Lai Jaunais gads Jums laimi nes,
No sirds to vēlam arī mēs.
Lai smaidos, priekos paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas.
No sirds to vēlam arī mēs.
Lai smaidos, priekos paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas.
Valentīndiena / Mīlestība
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Draudzība
Vai atceries to dienu,
Kad tikāmies?
Kopš tās dienas
Garš ceļš ir iets -
Caur elli un debesīm,
Caur asarām un priekiem
Līdz par īstiem draugiem
Mēs kļuvām...
Kad tikāmies?
Kopš tās dienas
Garš ceļš ir iets -
Caur elli un debesīm,
Caur asarām un priekiem
Līdz par īstiem draugiem
Mēs kļuvām...
8. marts
Bet visvairāk es mīlu, kad tavās acīs
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.
(I. Ziedonis)
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.
(I. Ziedonis)
Vēlējumi
Ej savas dzīves laimi sagaidīt!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas!
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Ziemassvētki
Salatēvs pa lauku brien,
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās
Ziemassvētki
Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Draudzība
Un mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Ziemassvētki
Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Izlaidums
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
Izlaidums
Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās.
Lieldienas
Lieldienās ik pavasari
Apkārt rikšo zaķu bari
Visās mājās čakli strādā
Un par raibām olām gādā.
Apkārt rikšo zaķu bari
Visās mājās čakli strādā
Un par raibām olām gādā.
Izlaidums
Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/
Vēlējumi
Šajā dienā sveicam Tevi,
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/
Vārda diena
Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!
Rupjie pantiņi (18+)
Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
1. septembris
Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
8. marts
Kad es Tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad Tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad Tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.