Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Dzimšanas diena
Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Jāņi / Līgo svētki
Mans Jānitis negulēja
Bez darbiņa Jāņa nakti:
Tas taisīja cilvēciņu
Dzelteniemi matiņiem.
Bez darbiņa Jāņa nakti:
Tas taisīja cilvēciņu
Dzelteniemi matiņiem.
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj...
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj...
Kāzas un kāzu jubilejas
Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!!
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!!
Ziemassvētki
Šai Ziemassvētku naktī,
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt!
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt!
Jaunais gads
Vakardien kad saule lēca
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Katrai dienai
Dzīve ir sapnis, burvīgs un skaists.
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest!
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest!
Katrai dienai
Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
Jaunais gads
Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Jāņi / Līgo svētki
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Jaunais gads
Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.
Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.
Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
/Dz. Rinkule-Zemzare/
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.
Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.
Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
/Dz. Rinkule-Zemzare/
Mātes diena
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Rupjie pantiņi (18+)
Ātrs kniebiens vairs nav modē,
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Ziemassvētki
Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Ziemassvētki
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Dzimšanas diena
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Smieklīgie pantiņi
Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Dzimšanas diena
Lai Tev ir tāds spēks, lai Tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis!
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis!
Ziemassvētki
Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.