Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Vēlējumi
Vēlu tev mirdzošas debesis,
Tev zaļus kalnus un lejas.
Lai piepildās vēlējums šis
Kā sapnis no skaistas dzejas.
Vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds.
Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu,
Par to šis paldies tev mirdz.
Tev zaļus kalnus un lejas.
Lai piepildās vēlējums šis
Kā sapnis no skaistas dzejas.
Vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds.
Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu,
Par to šis paldies tev mirdz.
Rupjie pantiņi (18+)
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
Vēlējumi
Ej savas dzīves laimi sagaidīt!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas!
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Valentīndiena / Mīlestība
Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...
Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...
Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...
Bērniņa piedzimšana
Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.
Valentīndiena / Mīlestība
Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos
Tā pavasarī ziedos pirmos,
Kā rudens miglā drūmajā.
Ne jaunībā, ne gados sirmos
Tā pavasarī ziedos pirmos,
Kā rudens miglā drūmajā.
Lieldienas
Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Katrai dienai
Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Smieklīgie pantiņi
Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām!
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Kāzas un kāzu jubilejas
Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Lieldienas
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Rupjie pantiņi (18+)
Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic
Dzimšanas diena
Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Bērniņa piedzimšana
Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.
Mātes diena
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Valentīndiena / Mīlestība
Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.
Dzimšanas diena
Kad maziņš sniegpulkstenīts balts
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas.
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas.