Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Smieklīgie pantiņi
Kabatā, ja eiro nauda,
Neizpaliek šņabja bauda.
Dažus polšus dzersim mēs,
Mājās iesim apenēs!
Neizpaliek šņabja bauda.
Dažus polšus dzersim mēs,
Mājās iesim apenēs!
Bērniņa piedzimšana
Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Rupjie pantiņi (18+)
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Draudzība
Ne vien tad, kad sirds lūzt sāpēs,
Vajag kādu, kas glāstīs un skaus.
Reizēm,kad cilvēks grib klusēt,
Līdzās ir vajadzīgs draugs.
Vajag kādu, kas glāstīs un skaus.
Reizēm,kad cilvēks grib klusēt,
Līdzās ir vajadzīgs draugs.
Ziemassvētki
Pie labām domām gribas atgriezties,
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Katrai dienai
Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Ziemassvētki
Šeku reku maiss pa laukus veļas,
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā!
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā!
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Smieklīgie pantiņi
Tur vecim viena kāja nost
un kaimiņ puika sāk jau kost
viņš brīnās acis bolīdams
un meičai naudu solīdams.
un kaimiņ puika sāk jau kost
viņš brīnās acis bolīdams
un meičai naudu solīdams.
Valentīndiena / Mīlestība
Ar prieku uz lūpam es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!
Skumjās
Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!
Līga Spole
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!
Līga Spole
Jaunais gads
Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Mātes diena
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Ziemassvētki
Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts
Katrai dienai
Zālē čīgā sienāzītis,
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks!
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks!
Dzimšanas diena
Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
Rupjie pantiņi (18+)
Zālišu paciņa veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci.......
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci.......
Dzimšanas diena
Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.
Dzimšanas diena
Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Jāņi / Līgo svētki
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.
Ziemassvētki
Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Lieldienas
Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!