Vārda dienu 9. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eina, Einards, Einars, Einarts, Einis, Eino, Ervids, Ervijs, Ervils, Ervīna, Ervins, Ervis, Ervita, Glafira, Glafīra, Kevins, Klaidis, Klaids, Klāss, Timiāna, Timo, Timofejs, Timotejs, Tims
Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Vārdu skaidrojumi.
Klāvs - Fantāzija un realitāte viņa dzīve atrodas līdzsvarā. Mundrs, viegli sprakstošs, izsargājas no liekiem skarbumiem. Visu laiku meklē īsto vietu, kur sevi apliecināt.Einārs - Gan mērķtiecīgs cilvēks, gan spožs orators, gan līdzsvarots džentlmenis, turklāt smalki rafinēts. Neļauj citiem kāpt sev uz galvas. Ātri orientējas jebkurā situācijā.
Ervīns - labsirdīgs, bet netiek gala ar savam jutām. Varbūt pārāk daudz prasa no mīlestības, tāpēc pats arī noārda to trauslo, kas uzzied. Ervīns sauc, aicina, un, kad nu mīla pienāk pie sliekšņa, viņš nobaidās...
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Kristus debeskāpšanas svētki
- Eiropas diena
Šajā dienā sākās Eiropas Savienības (ES) projekts. Vēl šajā dienā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk desmitiem tūkstošu cilvēku un atzīmē Uzvaras dienu. - Uzvaras diena (Krievija)
Uzvaras dienā piemin PSRS lomu nacisma sabrukumā, bet īpaši savus kara laikā bojā gājušos piederīgos (20, pēc citām aplēsēm, pat 25 miljoni cilvēku visā PSRS teritorijā). - Mātes diena*
Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā.
Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas arī tās sievietes, kurām nav bērnu. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai savas māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Ziemassvētki
Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Jāņi / Līgo svētki
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Jāņi / Līgo svētki
Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.
Dzimšanas diena
Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.
Ziemassvētki
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Jaunais gads
Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Vārda diena
Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Dzimšanas diena
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Dzimšanas diena
Lai laime visur smaida
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un prieks lai allaž gaida -
To novēlu no visas sirds!
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un prieks lai allaž gaida -
To novēlu no visas sirds!
Mātes diena
Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.
Dzimšanas diena
Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.
Katrai dienai
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Vēlējumi
Mēs vēlam tev, lai tavām dienām
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks.
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks.
Jaunais gads
Griezieties, dzirnaviņas,
Daudz laimītes jāpiemaļ;
Lai pietika katru dienu
Visu gadu dzīvojot.
Daudz laimītes jāpiemaļ;
Lai pietika katru dienu
Visu gadu dzīvojot.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Ziemassvētki
Kas tur nak pa laukiem dross
kam tas kazoks balts un plats
tur ar svetku eglem kosam
nak no meza jaunais gads!!!
kam tas kazoks balts un plats
tur ar svetku eglem kosam
nak no meza jaunais gads!!!
Smieklīgie pantiņi
Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Ziemassvētki
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Skumjās
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Ziemassvētki
nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ!