23. Maijā vārda dienu svin


Leontīne
Leokādija
Lonija
Ligija

Vārda dienu 23. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Leokadija, Leontija, Leontijs, Leontina, Leontīna, Leontine, Leontins, Leontīns, Levantīna, Līgija, Ligindra, Lone, Lonita, Lonnija, Lontīne, Ļoņa

Vārdu skaidrojumi.

Leontīne - Slīpētas dabas radījums, lai gan bieži ar nīgruma zīmogu, jo nevar saprast, ka dzīvē nākas dažkārt vilties. Leontīnei ir raksturīga ari nevērības izteiksme. Jo viņai allaž šķiet par maz apkārtējo uz­manības pierādījumu.

Lonija - Ar plašu vērienu apveltīta sieviete. Intui­tīvi zina, kas briest patlaban un kas būtu darāms lab­klājības veicināšanai. Nevienai Lonijai nekas nav par grūtu. Viņa prot ari piedot kādreiz nepatiesi teiktu vārdu vai rīcību, ja cilvēks to laika gaitā pats ir sapratis. Lonija varētu būt arī Lilioma karuseļa īpašniece, kas ne tikai ar kliņģeriem un šampanieti ievilina jeb­kuru - baņķieri, mākslinieku vai saeimas deputātu. Ir valdzinoša dāma sabiedrībā. Zina lietu patieso nā­kotnes vērtību. Nedzīvo tikai vienai dienai.

Ligija - Sarežģītā rakstura dēļ pati sev uzceļ neiz­pratnes valni. Tāpēc var palikt vientuļa. Dzīves gud­rība Ligijai palīdz iedraudzēties ar cilvēkiem, kas vē­lāk viņu virza pa karjeras kāpnēm. Nekad neveidos atklātības atmosfēru ap sevi. Jo īsti neteiks, ko domā. Ligijai parasti palīdz izvirzīties pa­ti situācija.

Leokādija - Atvaira prāta balsi un liekas iekšā saputotajā ūdenī. Lai tikai būtu pārmaiņas!

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki*
    Vasarsvētkus svin 50-tajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

    Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļi darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, t.i., ka namā, kur viņi sēdēja, “nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles.” Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast.

    2010. gadā 23. maijā
    2011. gadā 12. jūnijā
    2012. gadā 27. maijā
Dzimšanas diena Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad vakarā pie loga pieej
Un redzi zvaigznīti krītam,
Tad nebīsties bet vēlies sev kaut ko,
Ka kādreiz vēlējos un satiku es tevi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kā jau vienmēr zilās tālēs
debesis tik mirks un bālēs
zaļie apmetņi lietu kavēs
debesīs putni gavēs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vai tu (vārds) atceries?
Senās, jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tos skaistos sapņus,
kas klusi sirdī mīt,
Tos krietnos darbus,
kas ceļā būs jau rīt,
Lai Jaunais gads
jums palīdz piepildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.

Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.

Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.

Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.

Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.

Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos
Tā pavasarī ziedos pirmos,
Kā rudens miglā drūmajā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pārpārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles,kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi,kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Bitītei meitiņai
Abām viens labumiņš,
Bitītei skriet ziediņos,
Meitiņai darbiņos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.

Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu