23. Maijā vārda dienu svin


Leontīne
Leokādija
Lonija
Ligija

Vārda dienu 23. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Leokadija, Leontija, Leontijs, Leontina, Leontīna, Leontine, Leontins, Leontīns, Levantīna, Līgija, Ligindra, Lone, Lonita, Lonnija, Lontīne, Ļoņa

Vārdu skaidrojumi.

Leontīne - Slīpētas dabas radījums, lai gan bieži ar nīgruma zīmogu, jo nevar saprast, ka dzīvē nākas dažkārt vilties. Leontīnei ir raksturīga ari nevērības izteiksme. Jo viņai allaž šķiet par maz apkārtējo uz­manības pierādījumu.

Lonija - Ar plašu vērienu apveltīta sieviete. Intui­tīvi zina, kas briest patlaban un kas būtu darāms lab­klājības veicināšanai. Nevienai Lonijai nekas nav par grūtu. Viņa prot ari piedot kādreiz nepatiesi teiktu vārdu vai rīcību, ja cilvēks to laika gaitā pats ir sapratis. Lonija varētu būt arī Lilioma karuseļa īpašniece, kas ne tikai ar kliņģeriem un šampanieti ievilina jeb­kuru - baņķieri, mākslinieku vai saeimas deputātu. Ir valdzinoša dāma sabiedrībā. Zina lietu patieso nā­kotnes vērtību. Nedzīvo tikai vienai dienai.

Ligija - Sarežģītā rakstura dēļ pati sev uzceļ neiz­pratnes valni. Tāpēc var palikt vientuļa. Dzīves gud­rība Ligijai palīdz iedraudzēties ar cilvēkiem, kas vē­lāk viņu virza pa karjeras kāpnēm. Nekad neveidos atklātības atmosfēru ap sevi. Jo īsti neteiks, ko domā. Ligijai parasti palīdz izvirzīties pa­ti situācija.

Leokādija - Atvaira prāta balsi un liekas iekšā saputotajā ūdenī. Lai tikai būtu pārmaiņas!

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki*
    Vasarsvētkus svin 50-tajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

    Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļi darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, t.i., ka namā, kur viņi sēdēja, “nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles.” Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast.

    2010. gadā 23. maijā
    2011. gadā 12. jūnijā
    2012. gadā 27. maijā
Valentīndiena / Mīlestība Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens!
Ziemassvētki Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.
Ziemassvētki Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!
Dzimšanas diena Lai mīļums Tavu sirdi silda,
Un lai tā nesāp it nekad.
Lai spēks un veselība, prieks,
Lai visas bēdas - tik tāds nieks.
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Dzimšanas diena Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Jāņi / Līgo svētki Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Valsts svētki Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga

(O. Vācietis)
Rupjie pantiņi (18+) Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj` sedlus, dabūj` zirgu,
Dabūj` skaistu pi...iņu.
Lieldienas Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!
Izlaidums Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Vēlējumi Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Valentīndiena / Mīlestība Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Dzimšanas diena Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Ziemassvētki Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs.
Katrai dienai Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Katrai dienai Lai pie tava loga
Rožu krūmiņš zied,
Un rožu krūmiņā
Zaļa varde dzied.
Dzimšanas diena Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Vēlējumi Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast.
Vēlējumi Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/
Dzimšanas diena Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Lieldienas Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Lieldienas Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Ziemassvētki Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.