23. Maijā vārda dienu svin


Leontīne
Leokādija
Lonija
Ligija

Vārda dienu 23. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Leokadija, Leontija, Leontijs, Leontina, Leontīna, Leontine, Leontins, Leontīns, Levantīna, Līgija, Ligindra, Lone, Lonita, Lonnija, Lontīne, Ļoņa

Vārdu skaidrojumi.

Leontīne - Slīpētas dabas radījums, lai gan bieži ar nīgruma zīmogu, jo nevar saprast, ka dzīvē nākas dažkārt vilties. Leontīnei ir raksturīga ari nevērības izteiksme. Jo viņai allaž šķiet par maz apkārtējo uz­manības pierādījumu.

Lonija - Ar plašu vērienu apveltīta sieviete. Intui­tīvi zina, kas briest patlaban un kas būtu darāms lab­klājības veicināšanai. Nevienai Lonijai nekas nav par grūtu. Viņa prot ari piedot kādreiz nepatiesi teiktu vārdu vai rīcību, ja cilvēks to laika gaitā pats ir sapratis. Lonija varētu būt arī Lilioma karuseļa īpašniece, kas ne tikai ar kliņģeriem un šampanieti ievilina jeb­kuru - baņķieri, mākslinieku vai saeimas deputātu. Ir valdzinoša dāma sabiedrībā. Zina lietu patieso nā­kotnes vērtību. Nedzīvo tikai vienai dienai.

Ligija - Sarežģītā rakstura dēļ pati sev uzceļ neiz­pratnes valni. Tāpēc var palikt vientuļa. Dzīves gud­rība Ligijai palīdz iedraudzēties ar cilvēkiem, kas vē­lāk viņu virza pa karjeras kāpnēm. Nekad neveidos atklātības atmosfēru ap sevi. Jo īsti neteiks, ko domā. Ligijai parasti palīdz izvirzīties pa­ti situācija.

Leokādija - Atvaira prāta balsi un liekas iekšā saputotajā ūdenī. Lai tikai būtu pārmaiņas!

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki*
    Vasarsvētkus svin 50-tajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

    Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļi darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, t.i., ka namā, kur viņi sēdēja, “nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles.” Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast.

    2010. gadā 23. maijā
    2011. gadā 12. jūnijā
    2012. gadā 27. maijā
Kāzas un kāzu jubilejas Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sadodiet rokas - ne vienreiz, ne mirklim -
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kad maziņš sniegpulkstenīts balts
Caur sasilušo sniegu spraucas,
Tad domās sirdīte man salst,
Kad bērnu dienas aiztraucas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku,laimi,ziedus,
Bet skumjas,vilšanos Tev nepazīt nekad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi-
sausa visa vasariņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Rasas skaidra pērle
Saulei lecot mirdz.
Tāda, lai tev vienmēr
Būtu skaidra sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja Tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jautra atnāk gadu mija,
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Bet visvairāk es mīlu, kad tavās acīs
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.

(I. Ziedonis) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš,
Viens vienīgs draugs,
Tik mīļš un dārgs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu