22. Maijā vārda dienu svin

Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena

Vārda dienu 22. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ahmads, Ahmeds, Airats, Ali, Alija, Džamila, Emiliana, Emilija, Emilijana, Emīlja, Emiljana, Farhads, Farida, Farids, Fatima, Fatina, Fatma, Gaidars, Gulnara, Guļnara, Horens, Indira, Indīra, Ismails, Kālebs, Karima, Karims, Mehribana, Murads, Muslims, Osmars

Vārdu skaidrojumi.

Emīlija - Pirmais tips. Viņas pasaule ir gaiša, un liekas, ka Emīlija dzīvo dzidrā telpā, kur iespīd draudzības un mīlestības saule. Rūpīgums vērojams it visur: mājas atmosfēras radīšanā, prasmē uzvesties sabiedrībā; taisnīguma un godprātības apvienojums Emīliju dara pievilcīgu. Viņa nav dumpiniece, bet ir vienotības veicinātāja. Emīlijai ir neizmērojama savas zemes mīlestība, un īsts tikums viņai nav veidots prātā, tas ir asinīs. Otrais tips. Utilitāro vērtību sargātāja, mantkārīga, paskopa.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

22. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena
Ik gadu 22.maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena. Tā saistīta ar 1992.gadā pieņemto Riodežaneiro konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, ar kuru dalībvalstis apņemas aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību un dalīties ar pieredzi un tehnoloģijām tās aizsardzībā un izmantošanā.
Viena no Riodežaneiro konvencijas pamatnostādnēm nosaka, ka mēs esam morāli atbildīgi nākamo paaudžu priekšā: pēdējos pāris gadsimtos cilvēka darbības rezultātā dabas daudzveidība ir samazinājusies, izzudušas daudzas augu un dzīvnieku sugas. Lai šo straujo skrējienu uz vienveidību apturētu, pasaulē tiek atzīts princips – nevienai paaudzei nav tiesību atstāt nākamajām paaudzēm mazāk dabas resursu, nekā tā pati saņēmusi mantojumā no iepriekšējās.

Latvija Riodežaneiro konvenciju ratificēja 1995. gadā. Atbilstoši konvencijas prasībām Latvijā izstrādāta nacionālā bioloģiskās daudzveidības aizsardzības stratēģija.

Ziemassvētki Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.

Vēlējumi Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts.

Rupjie pantiņi (18+) Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.

Dzimšanas diena Visi vēl tev šo un to,
Es ar vēlēšu kaut ko:
Kūku kastē ierāpties,
Pilnu punci saēsties.

Valentīndiena / Mīlestība Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos
Tā pavasarī ziedos pirmos,
Kā rudens miglā drūmajā.

Mātes diena Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam.

Ziemassvētki Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !

Ziemassvētki Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

Smieklīgie pantiņi Tas ,kas citiem saka ,
Tam uz meles kaka.
Zila,zala,sarkana,
Ta ir tava pakala.

8. marts Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/

Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt

Dzimšanas diena Lai sirds iet tev kā pulkstenis
Un klausa rokas, kājas.
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas.

Dzimšanas diena Nes marta pastu zvaigžņu bites,
Sirds ilgu putni zaros sēž
Un lasa vēstules un dzeju,
Un apliecina:"Kāds jūs mīl!"
/V.Mežnora/

Dzimšanas diena Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai.

Ziemassvētki Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa

Katrai dienai Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

Ziemassvētki Rūpes un raizes lai paliek pagātnē,
Cerību stariņš lai uzspīd nākotnē.
Svecīšu liesmiņas eglītes zaros
Prieku un ticību nākotnei atdos.

Skumjās Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...

Ziemassvētki Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!

Ziemassvētki Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/

Lieldienas Raibu mešu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu velku mugurā.

Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, pielietā sveču gaismu,
Es rakstu tev vēstuli, skaistu un maigu,
Tajā stāstīts par jūtām, kas manī mīt,
Tā var tev, kas nepateikts, pasacīt.

Kāzas un kāzu jubilejas Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.

Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/

Smieklīgie pantiņi Salatēvs pa mežu brien
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas?

Valentīndiena / Mīlestība Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst.

Svētki katru dienu

22. Maijā vārda dienu svin

Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena

Vārdu skaidrojumi.

22. Maijā pasaules un Latvijas svētki: