22. Maijā vārda dienu svin


Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena

Vārda dienu 22. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ahmads, Ahmeds, Airats, Ali, Alija, Džamila, Emiliana, Emilija, Emilijana, Emīlja, Emiljana, Farhads, Farida, Farids, Fatima, Fatina, Fatma, Gaidars, Gulnara, Guļnara, Horens, Indira, Indīra, Ismails, Kālebs, Karima, Karims, Mehribana, Murads, Muslims, Osmars

Vārdu skaidrojumi.

Emīlija - Pirmais tips. Viņas pasaule ir gaiša, un liekas, ka Emīlija dzīvo dzidrā telpā, kur iespīd drau­dzības un mīlestības saule. Rūpīgums vērojams it vi­sur: mājas atmosfēras radīšanā, prasmē uzvesties sabiedrībā; taisnīguma un godprātības apvienojums Emīliju dara pievilcīgu. Viņa nav dumpiniece, bet ir vienotības veicinātāja. Emīlijai ir neizmērojama savas zemes mīlestība, un īsts tikums viņai nav veidots prātā, tas ir asinīs. Otrais tips. Utilitāro vērtību sargātāja, mantkārīga, paskopa.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


22. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena
    Ik gadu 22.maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena. Tā saistīta ar 1992.gadā pieņemto Riodežaneiro konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, ar kuru dalībvalstis apņemas aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību un dalīties ar pieredzi un tehnoloģijām tās aizsardzībā un izmantošanā.
    Viena no Riodežaneiro konvencijas pamatnostādnēm nosaka, ka mēs esam morāli atbildīgi nākamo paaudžu priekšā: pēdējos pāris gadsimtos cilvēka darbības rezultātā dabas daudzveidība ir samazinājusies, izzudušas daudzas augu un dzīvnieku sugas. Lai šo straujo skrējienu uz vienveidību apturētu, pasaulē tiek atzīts princips – nevienai paaudzei nav tiesību atstāt nākamajām paaudzēm mazāk dabas resursu, nekā tā pati saņēmusi mantojumā no iepriekšējās.

    Latvija Riodežaneiro konvenciju ratificēja 1995. gadā. Atbilstoši konvencijas prasībām Latvijā izstrādāta nacionālā bioloģiskās daudzveidības aizsardzības stratēģija.
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām,
Ziemā viņai grūti gāja
Salatētis viņu jāja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvē saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un, lai no pirmās satikšanās,
Jums visu mūžu mīla zied. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kad tu būsi večiņa
Nopirksi sev brillītes
Un ar savu večuku
Lasīsi šīs rindiņas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai, zaķīti, garausīti
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām
ar kadiķu ziediņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vai Tu zināji,ka vārdiņš Tavs
Kalendārā skaistākais?
Nebūtu tur vārda tava,
Zustu kalendāra slava! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur stāv kalniņā līgo,līgo
Alus krūze rociņā,līgo.
Jānīts meklē līgaviņu,līgo,līgo
Vai tik nav papardēs ,līgo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēlu laimi,
Vēlu prieku
Vēlu lielu desmitnieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi, kuriem vari uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”

/Valdis Keris/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Savā sirdī vienmēr nes
Saules staru gaišāko,
Tad Tu vienmēr pārvarēsi
Dzīves ceļu grūtāko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sniegpulkstenīte saka -
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka,laimes lai Tev gana -
sniegpulkstenītes apsveikt nāk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šai Ziemassvētku naktī,
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ejam nu mēs ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es bij meita, man bij vara,
Darīt to ko ātri dara,
Vienu roku blusu kāvu,
Otru baltas kājas āvu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu