Vārda dienu 10. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Keila, Keitlīna, Kelija, Kelina, Kellija, Kenets, Kestutis, Ketlina, Ketlīna, Ķestutis, Ķēstutis, Meja
Paija. - Viņa ir izlutināta, "kaprīza - nu tiesībā Brigaderes pasaku lugā. Taču, ja iemīlas īstā partnerī, velta šim dzīvesdraugam visu sirdi un dvēseli.
Vārdu skaidrojumi.
Maija - Pirmais tips. Maiga, liriska, izdarīga un varbūt pat kautra, ne vienmēr prot panākt vēlamo. Otrais tips. Talantīga un mākslā veido jaunu virzienu. Ir afektēta. Izsmalcināta. Dvēseles piruetes ir galvenais vadmotīvs. Saturs un forma, vīzija un fantāzijas, prasme ielīst iekšā pašā cilvēkā - tas ir dievu svaidīts talants, kas piemīt Maijai. Trešais tips. Gandrīz vai skopa kā gnīda, īsts īdzības paraugs. Nevar un nevar sagaidīt bridi, kad viņu apjūsmos; negudra arī laulībā, jo mūžīgi rājas, koriģē un stumda otru. Dienās, kad spīd saule, viņai gribas lietavas, bet lietainā laikā maija īdzīgi pukst - kāpēc nav svelmes? Ceturtais tips. Šai Maijai raksturīgs ass prāts kopā ar dziļi valdītu kaisli.Paija. - Viņa ir izlutināta, "kaprīza - nu tiesībā Brigaderes pasaku lugā. Taču, ja iemīlas īstā partnerī, velta šim dzīvesdraugam visu sirdi un dvēseli.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
Ziemassvētki
Lai mazais rūķītis laimi nes,
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu!
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu!
Ziemassvētki
Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Lieldienas
Zaķis stāv un acis bola,
Viņam iesprūdusi ola:
Zvēru es pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Viņam iesprūdusi ola:
Zvēru es pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Skumjās
Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Smieklīgie pantiņi
Pavasarī putni lido,
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Vēlējumi
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!
Dzimšanas diena
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
Valentīndiena / Mīlestība
Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!
Ziemassvētki
Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Vēlējumi
Sēdi uz saules maliņas,
Savāc prieka skariņas,
Lai tev sirdī saule aust,
Visa dzīve priekā plaukst.
Savāc prieka skariņas,
Lai tev sirdī saule aust,
Visa dzīve priekā plaukst.
Rupjie pantiņi (18+)
Gāju mekēt ziemeļmeitu,
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu.
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu.
Dzimšanas diena
Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien!
Dzimšanas diena
Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena!
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena!
Vēlējumi
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Ziemassvētki
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Draudzība
Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies
Valentīndiena / Mīlestība
Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...
/J. Osmanis/
Ziemassvētki
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist.
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist.
Valentīndiena / Mīlestība
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
8. marts
Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!
Vēlējumi
Es vēlētos labus vārdus maizes klaipā iecept-
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs.
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/