Vārda dienu 9. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Apolinarija, Apolinārija, Apolinarijs, Apolinārijs, Apolinars, Apolinārs, Apolons, Debora, Dedze, Deizija, Denora, Deriāna, Destane, Dezija, Dēzija, Raisa, Raisma, Raja, Simone,
Simoneta
Simona - Viegli sakaitināma, garastāvokļa cilvēks un diezgan patstāvīga. Viņai patīk sportiski, attīstīti, inteliģenti un neuzbāzīgi vīrieši. Un, ja viņa tādus nesastop, var palikt vientuļa. Augstas prasības arī pret sevi. Negrib samierināties ar agrākiem standartiem. Taču Simonai der iegaumēt, ka vienīgi pacietība dos pamatu laimīgiem piedzīvojumiem.
1830. – Abdulazizs Osmaņu impērijas sultāns (miris 1876.)
1920. – Ēriks Koņeckis, latviešu hokejists (miris 2006.)
1940. – Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee), rakstnieks
1960. – Pegija Vitsone (Peggy Annette Whitson), ASV kosmonaute
Vārdu skaidrojumi.
Apolonija - Daiļrunīga un reti ietur pauzi. Apolonijai patīk spēlēt cietējas lomu arī tad, ja viņa pametusi vīrieti visniecīgākā iemesla dēļ. Viņa spēj uzupurēties un tikpat neuzmanīgi «aizmirst» solīto. Ir disharmonijā pati ar sevi seksa jomā. Citādi ļoti sirsnīga un izpalīdzīga.Simona - Viegli sakaitināma, garastāvokļa cilvēks un diezgan patstāvīga. Viņai patīk sportiski, attīstīti, inteliģenti un neuzbāzīgi vīrieši. Un, ja viņa tādus nesastop, var palikt vientuļa. Augstas prasības arī pret sevi. Negrib samierināties ar agrākiem standartiem. Taču Simonai der iegaumēt, ka vienīgi pacietība dos pamatu laimīgiem piedzīvojumiem.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1773. – Viljams Herijs Harisons (William Henry Harrison) - 9. ASV prezidents (miris 1841.)1830. – Abdulazizs Osmaņu impērijas sultāns (miris 1876.)
1920. – Ēriks Koņeckis, latviešu hokejists (miris 2006.)
1940. – Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee), rakstnieks
1960. – Pegija Vitsone (Peggy Annette Whitson), ASV kosmonaute
Rupjie pantiņi (18+)
Dārzā jaunkundze ar smaidu
Pārdod triperu un aidu.
Muļķa puisis pretī smaida,
Nezina, kas to vēl gaida.
Pārdod triperu un aidu.
Muļķa puisis pretī smaida,
Nezina, kas to vēl gaida.
Mātes diena
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Jaunais gads
Priecīgi un smaidu sejā
Jauno gadu sagaidīt!
Stipriem, drošiem visos vējos
Atkal gadu aizvadīt.
Jauno gadu sagaidīt!
Stipriem, drošiem visos vējos
Atkal gadu aizvadīt.
Dzimšanas diena
Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts - lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts - lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Valentīndiena / Mīlestība
Tici draugs meitenei vienai,
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien.
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien.
Valentīndiena / Mīlestība
Man ir tikai viena sirds
Divas acis kuras mirdz
Dvēsele, kas mīlēt lik
Vai ar to Tev nepietiek?
Divas acis kuras mirdz
Dvēsele, kas mīlēt lik
Vai ar to Tev nepietiek?
Kāzas un kāzu jubilejas
Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Lieldienas
šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
Dzimšanas diena
Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A.Āre)
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A.Āre)
Smieklīgie pantiņi
Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Krievu tanki brauc
Lodi pierē tikai tev
Visi bērni ņirdz
Krievu tanki brauc
Lodi pierē tikai tev
Visi bērni ņirdz
Kāzas un kāzu jubilejas
Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu !
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu !
Vārda diena
Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!!
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!!
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
Ziemassvētki
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Jāņi / Līgo svētki
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Lieldienas
Vecais zaķis acis bola,
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Mātes diena
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Vārda diena
Vārda dienā neķer mušas,
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku!
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku!
Vēlējumi
Lai dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Draudzība
Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!