Vārda dienu 27. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andre, Andrelita, Andreta, Andriana, Andriāna, Andrija, Andrijana, Andrika, Andrita, Andromeda, Liva, Livars, Liveta, Livija, Līvis, Livita, Līvs
Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Vārdu skaidrojumi.
Līvija - Praktiķe, izturīga, nekad nezaudē saprātu, no nekā izveido pārtikušas dzīves ilūziju. Līvijai dzīve uzliek lielus pārbaudījumus, taču viņa izraujas no likstām un atkal soļo tālāk. Līvija nejūtas apgrūtināta, ja viņai jāveic arī vīrieša darbi. Zina, ka nelaimīgai ģimenei nav jēgas, un dara visu, lai uzturētu ari krīzes brīžos nama pavarda siltumu. Liktenis ir labvēlīgs Līvijai, un viņas bērnos ielīst dievišķa gaisma.Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Dominikānas Neatkarības diena
Dominikāna ieguva neatkarību no Haiti 1844. gada 27. februārī.
27. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1902 - Džons Steinbeks (John Steinbeck, miris 1968) - ASV rakstnieks1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Bērniņa piedzimšana
Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!
Vēlējumi
Lai prieks tev acīs smaida
Kā vara pār manu sirdi ,
Nu tagad zini to ,
Ko sen jau gribēju tev teikt
Kā vara pār manu sirdi ,
Nu tagad zini to ,
Ko sen jau gribēju tev teikt
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
/P. Sils/
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Ziemassvētki
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav,jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.
Slēpju nav,jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.
Ziemassvētki
Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Izlaidums
Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs)
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs)
Rupjie pantiņi (18+)
Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Smieklīgie pantiņi
Ap sirdi man tā žēlīgi,
Un dzert man gribas zvērīgi,
Būtu labi, ja tu prastu,
Šņabi atsūtīt pa pastu!
Un dzert man gribas zvērīgi,
Būtu labi, ja tu prastu,
Šņabi atsūtīt pa pastu!
Bērniņa piedzimšana
Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Dzimšanas diena
Lai mīļums Tavu sirdi silda,
Un lai tā nesāp it nekad.
Lai spēks un veselība, prieks,
Lai visas bēdas - tik tāds nieks.
Un lai tā nesāp it nekad.
Lai spēks un veselība, prieks,
Lai visas bēdas - tik tāds nieks.
Smieklīgie pantiņi
Kabatā, ja eiro nauda,
Neizpaliek šņabja bauda.
Dažus polšus dzersim mēs,
Mājās iesim apenēs!
Neizpaliek šņabja bauda.
Dažus polšus dzersim mēs,
Mājās iesim apenēs!
Katrai dienai
Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.
Valentīndiena / Mīlestība
Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Vēlējumi
Kaut mazu prieku dāvināt ikvienam,
Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.
Tad, starodams caur visām mūža dienām,
Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks.
Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.
Tad, starodams caur visām mūža dienām,
Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks.
Vēlējumi
Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs.
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs.
Mātes diena
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Vārda diena
Lai sit bungas,
Pūš un spēlē,
Urrā sauc
Un laimes vēlē.
Visa pasaule jau zin
..... vārda dienu svin.
Pūš un spēlē,
Urrā sauc
Un laimes vēlē.
Visa pasaule jau zin
..... vārda dienu svin.
Izlaidums
Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās.