Vārda dienu 27. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andre, Andrelita, Andreta, Andriana, Andriāna, Andrija, Andrijana, Andrika, Andrita, Andromeda, Liva, Livars, Liveta, Livija, Līvis, Livita, Līvs
Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Vārdu skaidrojumi.
Līvija - Praktiķe, izturīga, nekad nezaudē saprātu, no nekā izveido pārtikušas dzīves ilūziju. Līvijai dzīve uzliek lielus pārbaudījumus, taču viņa izraujas no likstām un atkal soļo tālāk. Līvija nejūtas apgrūtināta, ja viņai jāveic arī vīrieša darbi. Zina, ka nelaimīgai ģimenei nav jēgas, un dara visu, lai uzturētu ari krīzes brīžos nama pavarda siltumu. Liktenis ir labvēlīgs Līvijai, un viņas bērnos ielīst dievišķa gaisma.Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Dominikānas Neatkarības diena
Dominikāna ieguva neatkarību no Haiti 1844. gada 27. februārī.
27. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1902 - Džons Steinbeks (John Steinbeck, miris 1968) - ASV rakstnieks1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Vēlējumi
Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs.
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs.
Dzimšanas diena
Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties!
Vēlējumi
Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Dzimšanas diena
Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!
Draudzība
Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.
Ziemassvētki
Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
Jaunais gads
Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Jaunais gads
Mazliet saules un vēja,
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Kāzas un kāzu jubilejas
Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Valentīndiena / Mīlestība
Es tavu vārdu piesaucu
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.
Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.
Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
/O. Vācietis/
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.
Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.
Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
/O. Vācietis/
Bērniņa piedzimšana
Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!
Ziemassvētki
Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.
Jāņi / Līgo svētki
Pūt, Jānīti, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām!
Kalniņā stāvēdams,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām!
Dzimšanas diena
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Ziemassvētki
Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Jaunais gads
Jaunā Gadā dzerot šampi,
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!
Izlaidums
Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Mātes diena
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Vēlējumi
Velu tev laimi, kas nebeidzas.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet.
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.