Vārda dienu 27. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andre, Andrelita, Andreta, Andriana, Andriāna, Andrija, Andrijana, Andrika, Andrita, Andromeda, Liva, Livars, Liveta, Livija, Līvis, Livita, Līvs
Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Vārdu skaidrojumi.
Līvija - Praktiķe, izturīga, nekad nezaudē saprātu, no nekā izveido pārtikušas dzīves ilūziju. Līvijai dzīve uzliek lielus pārbaudījumus, taču viņa izraujas no likstām un atkal soļo tālāk. Līvija nejūtas apgrūtināta, ja viņai jāveic arī vīrieša darbi. Zina, ka nelaimīgai ģimenei nav jēgas, un dara visu, lai uzturētu ari krīzes brīžos nama pavarda siltumu. Liktenis ir labvēlīgs Līvijai, un viņas bērnos ielīst dievišķa gaisma.Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Dominikānas Neatkarības diena
Dominikāna ieguva neatkarību no Haiti 1844. gada 27. februārī.
27. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1902 - Džons Steinbeks (John Steinbeck, miris 1968) - ASV rakstnieks1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Rupjie pantiņi (18+)
Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Dzimšanas diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, oma ņipra,
simtnieki lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, oma ņipra,
simtnieki lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Vārda diena
Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Jāņi / Līgo svētki
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads!
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads!
Lieldienas
Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, sieru, sieru,
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Ziemassvētki
Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki
Salatētim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Izlaidums
Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
Kāzas un kāzu jubilejas
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Kāzas un kāzu jubilejas
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Valentīndiena / Mīlestība
Es tavu vārdu piesaucu
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.
Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.
Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
/O. Vācietis/
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.
Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.
Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
/O. Vācietis/
Ziemassvētki
Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu.
Mīlas skūpstu es tev sūtu,
Lai ar cik tu tālu būtu.
Vienmēr tavus soļus gaidu.
Mīlas skūpstu es tev sūtu,
Lai ar cik tu tālu būtu.
Smieklīgie pantiņi
Aizgāju uz diseni,
Paspārdiju miseni,
Laikam arī apvēmos,
Tas ir viss ko atceros!
Paspārdiju miseni,
Laikam arī apvēmos,
Tas ir viss ko atceros!
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Ziemassvētki
Vai tur Ziemassvētku roze
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/
Jaunais gads
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Ziemassvētki
Pie labām domām gribas atgriezties,
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Un vēlreiz visu izdomāt no gala,
Jo, kur ar gaismu esi saticies,
Tur mākonim būs vienmēr zelta mala.
/Ojārs Vācietis/
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Skumjās
Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Ziemassvētki
Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.