Vārda dienu 27. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andre, Andrelita, Andreta, Andriana, Andriāna, Andrija, Andrijana, Andrika, Andrita, Andromeda, Liva, Livars, Liveta, Livija, Līvis, Livita, Līvs
Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Vārdu skaidrojumi.
Līvija - Praktiķe, izturīga, nekad nezaudē saprātu, no nekā izveido pārtikušas dzīves ilūziju. Līvijai dzīve uzliek lielus pārbaudījumus, taču viņa izraujas no likstām un atkal soļo tālāk. Līvija nejūtas apgrūtināta, ja viņai jāveic arī vīrieša darbi. Zina, ka nelaimīgai ģimenei nav jēgas, un dara visu, lai uzturētu ari krīzes brīžos nama pavarda siltumu. Liktenis ir labvēlīgs Līvijai, un viņas bērnos ielīst dievišķa gaisma.Līva - viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Ir zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.
Andra - Gaumīga, noskaņu cilvēks, ilgojas, cīnās; nīst un mīl laika pretrunas. Labprātāk flirtē, nekā sevi iegrožo ar oficiālām saitēm. Ļoti elastīgi veido darījumus un viegli orientējas profesijā.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Februārī pasaules un Latvijas svētki:
- Dominikānas Neatkarības diena
Dominikāna ieguva neatkarību no Haiti 1844. gada 27. februārī.
27. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1902 - Džons Steinbeks (John Steinbeck, miris 1968) - ASV rakstnieks1913 - Pols Rikērs (Paul Ricœur, miris 2005) - franču filozofs
Jaunais gads
Ikkatrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunai cerībai un priekam būt.
Ikkatram sapnim, katrai domai,
Par dzīves īstenību kļūt.
Kā jaunai cerībai un priekam būt.
Ikkatram sapnim, katrai domai,
Par dzīves īstenību kļūt.
Valsts svētki
Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Jāņi / Līgo svētki
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Ziemassvētki
Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Lieldienas
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Ziemassvētki
Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
Katrai dienai
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Valentīndiena / Mīlestība
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Rupjie pantiņi (18+)
Pisas visas istabās
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles...
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles...
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Vārda diena
Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Ziemassvētki
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Dzimšanas diena
Gadus neaizputina sniegi,
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Cauri puteņiem gadi iet -
Brīžiem skaudri un brīžiem liegi,
Reizēm nosarmo, reizēm zied.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Smieklīgie pantiņi
Sniegi, sniga putināja
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Ziemassvētki
Ko lai tevim dodu, ko lai dāvinu ?
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu !
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu !
Kāzas un kāzu jubilejas
Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.
Ziemassvētki
Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!
Draudzība
Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!
Dzimšanas diena
Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A.Āre)
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A.Āre)
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Vārda diena
Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Valentīndiena / Mīlestība
Simtiem vārdu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Kopā būt ik katru dienu
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Kopā būt ik katru dienu