24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Valentīndiena / Mīlestība Lai tumsas nav,
Lai staro tikai diena!
Un galvenais, ko vēlu,
Lai sirds nekad nav viena! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Nobēdājās tante Aina
Pīlei atkal vecā vaina;
Ja to tūlīt nenoplūks,
Virsū kritīs,asins sūks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

/J. Jaunsudrabiņš/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Bitītei meitiņai
Abām viens labumiņš,
Bitītei skriet ziediņos,
Meitiņai darbiņos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei veigli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kā rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Vēl tikai nedaudz atpakaļ
Jūs meklējāt viens otru.
Nu divas sirdis sastapās,
Lai kopā laimi izdzīvotu.

/S.Vorslava/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visu labo un skaisto,
Ko tikai vēlies sev!
Tavā vārda dienā
Sirsnīgi novēlu tev! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Brendijs ir beidzies un acis ir bālas,
Glāzes tik sausas un zvaigznes tik tālas.
Tepiķis pievemts un drope ir galā,
Jūtos zem galda, kā vientuļā salā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi izstaro! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai sit bungas pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai salavectēvs savā tarbā
Nes lielus panākumus darbā,
Lai veselība kaulus vīlē,
Dod laimi personīga dzīvē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.

Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.

Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.

Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.

Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.

Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu