24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad naktīs nestaro zeme un sniegs,
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Mana mīļā, dārgā labā,
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.

Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.

Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs kā kazanova
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rūpes un raizes lai paliek pagātnē,
Cerību stariņš lai uzspīd nākotnē.
Svecīšu liesmiņas eglītes zaros
Prieku un ticību nākotnei atdos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sauli palūgt padebesim melnam,
Baltu puķi uzsviest debesīs,
Mazo pirkstu neatdot vis velnam,
Cerēt – vējš Tev prieku atnesīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā -
Skaties, Ziemassvētki klāt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Sivēnu - ar lielu ausi,
Pīrāgu un rudzu rausi,
Veselību, laimi prieku;
Mūžu - garu, latu - lieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatētim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Spožu saules kamoliņu,
Sūtām Tev ar sveicieniņu -
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu