24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Lieldienas Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena siventiņam,
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visaugstākā laime,
Ko cilvēks var gūt,
Ir mīlēt otru
Un mīlētam būt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev šodien no manis mīļš sveicieniņš Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!

(O. Vācietis) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Smejies un smejies, nesēro draugs,
Ja dzīve tev sapņus plosa un jauc!
Smejies un smejies, kas bijis - lai zūd,
Jo skaistākie brīži pēc tam vēl būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kad liesma dziest, kad smiekli rimst,
Kad liekas, ka visa pasaule grimst.
Tu celies un ej, kaut apkārt tik tumšs,
Tu nebaidies ļauna, Tu nebaidies sāpju,
Jo tevī ir spēks, kas uzvar it visu...
Tu dāvā smaidu, kas palīdz ikvienam,
Pārvarēt sāpes, pārvarēt skumjas, pārvarēt sevi...
Tu esi tik stipra, kad pati to gribi,
Tu spēj mainīt to, ko nespēj neviens,
Tevī ir tas ko sauc par - gribasspēku...
Tevī ir tas, ko mēs visi mīlam,
Tu esi pelnījusi mīlestību, prieku un laimi.
Saņem šo visu, dodot mums pretī tik savu smaidu.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu