24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt's
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis,
Gaiši iedegās guns.

/V.Plūdonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sauli palūgt padebesim melnam,
Baltu puķi uzsviest debesīs,
Mazo pirkstu neatdot vis velnam,
Cerēt – vējš Tev prieku atnesīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc

Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds.
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!

Līga Spole Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es prasīju dievam gaismu, viņš iedeva sauli
Es prasīju dievam ūdeni, viņš iedeva okeānu
Es prasīju dievam maizi, viņš iedeva torti
Es prasīju dievam eņģeli, viņš iedeva TEVI! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestiiba vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā...! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā - tā vislabākā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu aizej... bet pēdas paliek.
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu