24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Lieldienas Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kaut mazu prieku dāvināt ikvienam,
Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.
Tad, starodams caur visām mūža dienām,
Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolās,
Zaķis tetovē sev olas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Jaunais gads nu nav aiz kalniem
Drīz būs jasagaida tas
Svece rokā, liesma sirdī
Mīļo dienu gaidi Tu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai sit bungas pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav,jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu